Par godu «Baltijas ceļam» noskrien gandrīz 900 km (2)

Raksts publicēts: 2009.08.24. 18:18:34
Raksta autors: Rolands Bartaševics

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai
Galerija (30)

Kamēr liela daļa sabiedrības sekoja līdzi vienotības skrējiena «Sirdspuksti Baltijai» norisei, vairāki jelgavnieki un skrējēju kluba «Ozolnieki» sportisti no 21. līdz 23.augustam piedalījās ikgadējā, nu jau astoņpadsmitajā, starptautiskajā stafetes skrējienā «Baltijas ceļš».

Skrējiens sākas Viļņā un noslēdzas Tallinā, tā kopējais distances garums ir 600 kilometri. Skriešanas maršruts ir tas pats, kas pirms divdesmit gadiem, kad 1989.gada 23.augusta vakarā no robežas līdz robežai divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, lai pasaulei atgādinātu par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību. Katru dienu skrējēji vairākos etapos (vienā etapā – desmit kilometru) pieveica aptuveni 200 kilometru garu posmu katrā valstī.

Skrējiena organizatori ir Lietuvas Amatieru skrējēju asociācija. Tā dalībnieku galvenais mērķis, skrienot ar krustiņiem rokās un atkārtojot dzīvās ķēdes gaitu uz «Baltijas Ceļa», ir atgādināt pasaules sabiedrībai par apkaunojošo un slepeno Molotova–Ribentropa paktu, kas paredzēja vienpusēju Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ieslēgšanu PSRS.

Skrējēju kluba «Ozolnieki» biedri Latviju šajā stafetes veida skrējienā pārstāv, sākot no 1997.gada. Savukārt Igaunijas pārstāvji tajā diemžēl piedalījušies tikai trīs reizes.

Šīgada 600 kilometru garajā stafetes skrējienā, kas īpaši tika veltīts arī «Baltijas ceļa» divdesmitgadei, piedalījās deviņi SK «Ozolnieki» skrējēji: Līga Liepa, Arnis Vērmelis, Jānis Marčinkus, māsas Dace un Baiba Kovaļevskas, Kristaps Saukums, Aigars Jankovičs, Rolands Bartaševics un kluba vadītājs Juris Bērziņš. Kopā pa visiem mūsu sportisti noskrēja 873,6 kilometrus. Individuālais devums skrējienā ir šāds: J.Marčinkus – 159,2 kilometri, R.Bartaševics – 116,2 km, A.Vērmelis – 103 km, D.Kovaļevska – 98 km, A.Jankovičs – 93,7 km, J.Bērziņš – 90,6 km, B.Kovaļevska – 78,8 km, K.Saukums – 67,8 km, L.Liepa – 66,3 km. Jāpiebilst, ka A.Vērmelis «Baltijas ceļa» atceres skrējienos piedalījies jau deviņas reizes, bet J.Bērziņš astoņas. Otro reizi savu artavu, katru dienu noskrienot vairāk kā 20 kilometru, devis četrpadsmitgadīgais K.Saukums.

Komentāra ievietošanas noteikumi

par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.