Valgundes novadā no aploka izbēguši 90 staltbrieži (16)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

23.augusta naktī Valgundes novadā no SIA «Buku audzētava» aploka izmukuši aptuveni 150 staltbrieži. Iemesls - trīs apses, kuras, bebru nograuztas, uzkrita žogam, to pamatīgi izpostot un tādējādi dodot iespēju dzīvniekiem pamest nožogoto teritoriju. Pagaidām atgriezušies un aplokā atpakaļ ievilināti ir aptuveni 60 dzīvnieki.

Jāpiebilst, ka pieaugusi briežu govs maksā ap 700 eiro, bet bullis - no tūkstoša līdz diviem un pat vairāk. No izbēgušajiem dzīvniekiem aptuveni puse ir pieauguši dzīvnieki, pārējie vēl ir jaunuļi - pērn un šogad dzimušie.

«Tagad ar graudiem un āboliem mēģinām izbēgušos dzīvniekus atvilināt atpakaļ aplokā, taču nevar paredzēt, cik liela daļa no tiem atgriezīsies,» piebilst Z.Bērziņa.

Jāatrod kopsaucējs cīņai ar bebriem

Par notikušo informēti arī AS «Latvijas valsts meži» (LVM) pārstāvji, jo bebru nogāztās apses auga valsts īpašuma teritorijā, kas savukārt ir iznomāta mednieku kolektīvam «Lija». Taču ar to situācijai risinājums netiks rasts, un arī nekāda kompensācija SIA «Buku audzētava» nepienāksies. Turklāt katra puse pastāv par savu taisnību.

«Kad iepriekšējā ziemā notika līdzīgs gadījums, LVM nogāztos kokus aizvāca un iztīrīja grāvi, kas atrodas blakus audzētavai. Taču tas jau nav atrisinājums, proti, grāvmalā vēl aug daudz lielās apses. Turklāt situācija ir izveidojusies visai divdomīga - valsts īpašumu nedrīkst bojāt vai iznīcināt, bet bebri to var darīt. Savukārt mednieki nedara pietiekami, lai ierobežotu šo dzīvnieku populāciju,» atklāj Z.Bērziņa. «Reālu risinājumu neviens nepiedāvā, mūsuprāt, tikai tukšu demagoģiju. Piemēram, ir izskanējis ieteikums mums pašiem žogu būvēt apses kritiena attālumā, tas ir, aptuveni 30 līdz 40 metrus tālāk no šiem kokiem. Taču, kādēļ gan mums būtu tā jārīkojas savā īpašumā - ne jau pie mums aug šie koki. Turklāt jāpiebilst - kad sākām veidot dārzu un aplokus, te dzīvoja arī bebri, taču ar laiku mācējām šos kaitēkļus padzīt tālāk no sava īpašuma, kādēļ gan citi to nevar izdarīt?»

LVM Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis izveidojušos situāciju skaidro savādāk: «Mēs nedrīkstam cirst un zāģēt visus kokus, kuri kādam traucē. Šajā gadījumā mēs aizvācam bebru nograuztos un nogāztos kokus, kā arī likvidējam tos, kurus šie dzīvnieki ir sākuši grauzt un kuri arī varētu uzkrist žogam. Turklāt noteikti jāuzsver, ka, ja aploku nolēma būvēt tik tuvu mežam, bija jārēķinās ar šādu risku, jo arī vējš mēdz kokus nogāzt. Tāpat no meža var iznākt kāds vilks un apdraudēt ganāmpulku.»

«Runājot par nograuztajiem kokiem, tas, manuprāt, nav izdarīts vienā naktī. Proti, metru un 80 centimetru dziļajā grāvī ūdens līmenis pašlaik sasniedzis 30 centimetrus, kas nozīmē, ka pa to var pārvietoties vairāki bebri, kuri kokus, visticamāk, nograuzuši ilgākā laika posmā,» turpina I.Rozītis. «Turklāt arī mednieki ir pietiekami cīnījušies pret bebriem, taču, kā jau teicu, šie grauzēji var nemaz nedzīvot konkrētajā teritorijā, kur atļauts medīt. Jāuzsver, ka arī grāvis, kuru tīrām, vairākās vietās ieplūst privātīpašumos, kur vairs nevaram rīkoties. Turklāt bebrus visu gadu nav atļauts medīt, tikai vietās, kur to darbība tiek konstatēta masveidā postoša, kas gan minētajā vietā nav novērots. Tādēļ bebru populāciju ikvienā vietā izskaust pavisam ir neiespējami. Manuprāt, aploka saimniekiem un medniekiem vajadzētu vairāk sadarboties, lai cīnītos pret bebru darbību izraisītajām sekām,» norāda LVM pārstāvis.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.