Kristians Rozenvalds: Latvijā demokrātijas nav (23)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

«Lai gan formāli ir radīti visi priekšnoteikumi, tomēr Latvijā nav demokrātijas, jo vara nepieder tautai, bet gan šaurai cilvēku grupai gan valsts, gan daudzuviet arī pašvaldības līmenī. Diemžēl cilvēki neizprot demokrātijas būtību, jo demokrātija pirmām kārtām nozīmē tautas vairākuma varu, taču līdz ar varu nāk arī pienākumi un atbildība,» uzstājoties ar lekciju Latvijas Lauksaimniecības universitātē uzsvēra «Jelgavnieki.lv» īpašnieks Kristians Rozenvalds.

«Mēs dzīvojam nevis tā kā mums to gribētos, bet gan tā kā mums to kāds ļauj,» tā K.Rozenvalds, piebilstot, ka šī samierināšanās izpaužas ne tikai politikā, bet arī gluži sadzīviskās lietās. «Katru dienu kādam pārmaksājam, kā arī iegādājamies uzspiestas lietas, maksājam nejēdzīgus sodus un nodevas, taču joprojām nespējam organizēties, lai cīnītos par taisnību. Tas liecina par zemu attīstības pakāpi,» norāda K.Rozenvalds.

Par iedzīvotāju interesēm neatbilstošu kā piemēru lektors minēja veidu, kā šobrīd notiek televīzijas digitalizācija, kad par nesamērīgu samaksu iedzīvotāji tiek spiesti iegādāties mazattīstītus dekoderus bez ierakstīšanas funkcijas, kas visā pasaulē līdz ar digitalizāciju ir normāla parādība - skatīties savus iemīļotos raidījumus ierakstā bez reklāmas pauzēm.

«Lielveikalos daudzi pircēji iegādājās tikai akcijas preces, bet pat nesatraucas par to, ka akcijas dienā tā saucamā akcijas prece maksā pat vairāk nekā dienu iepriekš, kad tā vēl nebija akcijas prece. Tā taču ir visīstākā krāpšana!» nejēdzības uzskaita K.Rozenvalds.

«Latvietim ir viensētas domāšana. Atbildīgi latvietis uztver tikai to, kas notiek viņa paša viensētā, privātmājā, dzīvoklī, bet pārējais ir ārpusē, un līdz ar to atbildību par to nav jāuzņemas un iesaistīties tajā viņš nevēlas. Līdzīgi arī kāpņu telpas, ciema, pašvaldības un valsts līmenī. Bet, tā taču ir arī mana valsts!» uzskata K.Rozenvalds.

«Kā indivīdam, tā valstij ir jāspēj atbildēt uz jautājumu: kāds es gribu būt pēc gada, pieciem, desmit un divdesmit? Un tikai tad, ja nosprausts mērķis, uz to var arī tiekties. Arī vadītāja pirmais un galvenais uzdevums ir noteikt savas organizācijas mērķi, kā arī izplānot, kā šo mērķi sasniegt. Tad var ķerties pie koordinēšanas un kontroles, taču Latvijā gan valsts gan arī privāto organizācijas vadītāji labāk izvēlas strādāt bezmērķīgi, jo lēmumu pieņemšana vienmēr ir riskanta, tāpēc daudzi to atliek uz rītdienu,» rezumē K.Rozenvalds.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.