Sākoties studiju gadam, topošā ainavu arhitekte ievākusies 8.dienesta viesnīcā un puķupodus ar draugu palīdzību atnesusi no iepriekšējās istabiņas 6.dienesta viesnīcā. Aleksandra augus pati nepērk, bet galvenokārt «nočiepj» kādu stādiņu, kad ierauga ko neparastu, bet drīz vien vairāk augiem plauktos un statīvā vietas nebūs.
Galvenokārt studentes augu kolekcijā ir nokarenie vīteņaugi, begonijas, monsteras, kokveida biezlapes, istabas grīšļi, kaktusi un orhidejas. Gaidot pavasari, podiņos sastādīti narcišu un tulpju sīpoli. Studente teic, ka augi istabiņu padara mājīgāku, harmonizē telpu un zaļā krāsa palīdz atslābināties. Jau ilgāku laiku viņai ir «zaļa» noskaņa un viņa pamazām savā ikdienā ievieš vairāk zaļu aktivitāšu.
Studenti kopmītnēs īpaši nemīlot augus, jo uzskatot, ka tie aizņem daudz vietas, prasa lielas rūpes un līdzekļus. Tomēr pēc Aleksandras pieredzes tā nav – augs vienreiz jāiestāda, reizi nedēļā jāaplej un reizi mēnesī jāpamēslo. Vasarā, protams, rūpes ir lielākas un tad viņa ar draudzeni augus lej uz maiņām – vienu nedēļas nogali viena studente brauc uz Jelgavu apliet zaļos draugus, otru nedēļu – otra. Aleksandrai ir prieks, ka spējusi iedvesmot arī savus tuvākos draugus, kas sākuši audzēt zaļumus kopmītnēs.
Studente dalās dažos ieteikumos, lai augi «izdzīvotu», proti, tiem jāizvēlas pareizā vieta – saulaina, bet ne caurvējā. Augus nevajadzētu novietot uz palodzes, jo ziemā tur ir auksts, un vasarā var būt pārāk karsts, un augi var apdegt.