Pašvaldība: cīņa ar plūdiem bijusi veiksmīga (6)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jelgavas pašvaldības vadība uzskata, ka rīcības plāns cīņai ar šī gada plūdos izraisītajām sekām bijis veiksmīgi izstrādāts, tāpat arī visi ar to saistītie pasākumi bijuši veiksmīgi organizēti. Līdzīgi uzskata arī citas atbildīgās amatpersonas un dienestu vadītāji, to atklājot 12.aprīlī Jelgavas domes rīkotajā preses konferencē.

Līdzīgi uzskata arī viņa vietnieks Vilis Ļevčenoks, kurš norādīja, ka pretplūdu pasākumos piedalījās deviņas institūcijas un dienesti, kuri situāciju esot kontrolējuši. «Turklāt gan to darbinieki, gan Civilās aizsardzības komisija varēja strādāt bez lieka satraukuma, jo viss bija ļoti profesionāli izplānots, tādēļ atbildīgie darbinieki vienmēr zināja, kā jārīkojas jebkurā draudu situācijā,» viņš teic. Tostarp V.Ļevčenoks uzslavēja, ka īpaši profesionāli plūdu laikā sadarbībā ar valsts un citām institūcijām darbojušies pašvaldības komunālie un operatīvie dienesti - pašvaldības policija, aģentūra «Pilsētsaimniecība» un it īpaši Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde un SIA «Jelgavas ūdens».

Abas domes amatpersonas gan atzīst, ka šī gada plūdi bijuši laba mācībstunda, turklāt tie prasījuši arī lielus izdevumus. Tam piekrita arī Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags, sakot, ka šis bija labs pārbaudījums policijas darbiniekiem, kā operatīvi un atbilstoši rīkoties dažādās neierastās un saspringtās situācijās. Viņš gan norāda, ka arī paši iedzīvotāji plūdu apdraudējuma laikā bijuši diezgan bezatbildīgi. «Tā, piemēram, kārtībsargi daudzus iedzīvotājus plūdu apdraudētajās zonās jau laicīgi brīdināja par sekām un dažādiem drošības pasākumiem, taču lielākā daļa no tiem bieži gaidīja līdz pēdējam brīdim, domājot, ka plūdi viņus tomēr neskars, tādējādi apdraudot gan sevi, gan citus,» atceras V.Vanags.

Uz jautājumu, kā tieši tika palīdzēts, piemēram, Kārniņu iedzīvotājiem, kuri plūdu dēļ bija pilnībā nošķirti no ārpasaules, konkrētu atbildi gan nevarēja saņemt. Tostarp vien izskanēja, ka tur cilvēki taču ar laivām varēja pārvietoties.

Rezumējot plūdu sekas, A.Rāviņš vien norādīja, ka šajā kritiskajā situācijā sadarbība starp pilsētas un Jelgavas un Ozolnieku novadiem bijusi samērā veiksmīga, taču noteikti ir jāizstrādā labāka metodika, kā komunicēt ar iedzīvotājiem līdzīgās situācijās. Vēl viņš norādīja, ka gandrīz visu plūdu laiku vislielākās problēmas radījis Lielupē iesprostotais ledus, kuru atbrīvot izdevās tikai pēc laušanas un spridzināšanas, tādēļ pašvaldībām un valstij jādomā par Lielupes grīvas regulāru tīrīšanu.

Tiesa, plūdi vēl īsti nav beigušies, jo vēl 12.aprīļa rītā ūdens līmenis Lielupē sasniedza aptuveni 90 centimetru virs normas, atklāja pašvaldības Civilās aizsardzības speciālists Felikss Jasenas.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.