Latvijā plāno darbaspēka nodokļu samazinājumu

Visiem 15 izstrādātajiem scenārijiem ir vienojošs elements – visi kā viens paredz nodokļus šajā jomā samazināt. Tālākai lemšanai tiek atstāti tikai jautājumi par to, cik ātri šo samazinājumu īstenot, cik tas izmaksās valsts budžetam un kādu progresivitāti nodokļiem piemērot.

Iespējamie izmaksu diapazoni scenārijiem ir no 200 miljoniem eiro līdz pat teju miljardam.

Scenārijus FM šobrīd publiskojusi ar mērķi par tiem uzzināt sabiedrības viedokli.

"Protams, mums ir diskusijas ar sociālajiem partneriem, kas ir arodbiedrības, kas ir Darba devēju konfederācija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Bet pašlaik mēs ejam jau ārpus šīm lielajām organizācijām, noteikti vēloties plašāku iesaisti šajās diskusijās," pauda FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā, īpaši svarīgi darbaspēku nodokļa kontekstā būs jautājumi par neapliekamā minimuma apmēru un slieksni, līdz kuram tas tiek piemērots. Taču kopumā arodbiedrības nepieciešamību pēc pārmaiņām atzīst.

"Noteikti tajā brīdī, kad mēs gūsim papildu ienākumus kā darbinieki un uzņēmumi papildu konkurētspēju, mēs lielu daļu no šīs naudas tepat Latvijā arī tērēsim," norādīja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Darbaspēka nodokļu izmaiņas atbalsta arī uzņēmēji, kas uzskata, ka samazinājums var palīdzēt valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā. Tomēr darbs pie nodokļu izmaiņām kopumā nu jau bijis ļoti ilgs. Turklāt, mainoties valdībām, viss sākts no jauna.

Un Darba devēju konfederācijas vadītāja Andra Bites ieskatā – arī šā brīža process ir gauss.

"Apliecinājums tam – tas, ka nodokļu grupā beigās dzima 15 scenāriji, kas katrs būs pēc tam jāapspriež un jāizdiskutē, – manuprāt, ir ceļš uz procesa ievilkšanu, nevis risinājuma atrašanu," pauda Bite.

Nodokļu darba grupa, kas izstrādāja arī šos scenārijus, pašlaik turpina darbu pie citu nodokļu potenciālajām izmaiņām. Secinājumi jau izdarīti par uzņēmumu ienākuma nodokli, kur lielas izmaiņas plānotas netiek. Un tagad, līdz vasaras pirmajai pusei, būs sarunas par nekustamā īpašuma nodokli, vides nodokļiem, pievienotās vērtības nodokli un akcīzi. Un pēc tam jau politiķiem būs jāizvērtē – par cik var atļauties vienu nodokli samazināt un vai tas savukārt nenozīmēs, ka jāceļ kāds cits.