Skrējēji pieveikuši 19.«Baltijas ceļu»

Skrējiena rīkotājs - Lietuvas Amatieru skrējēju asociācija (LASA) - norāda, ka šīs sportiskās akcijas galvenais mērķis ir atgādināt sabiedrībai par Molotova – Ribentropa paktu, kas paredzēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu PSRS, kā arī atgādināt par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību.

Tāpat stafetes skrējiens atgādina arī par 1989.gada 23.augusta vakaru, kad divi miljoni Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, sadodoties rokās, no robežas līdz robežai izveidoja «Baltijas ceļu».

Pa šo «dzīvās ķēdes» ceļu tad arī kopš 1991.gada notiek nu jau par tradīciju kļuvušais skrējiens, kas gan, ļoti iespējams, nākamgad būs pēdējo reizi, jo tā galvenais iniciators - LASA prezidents Romas Bernotas - «noliks pilnvaras», lai dotos pensijā, un nav zināms vai viņa vietā nāks tikpat spējīgs vadītājs, atklāj šī gada skrējiena dalībnieks SK «Ozolnieki» vadītājs Juris Bērziņš, kurš 600 garo stafetes skrējienu pieveicis nu jau devīto reizi.

Viņš stāsta, ka turklāt arī Latvijas pārstāvjiem skrējienā, kas kopš 1997.gada pārsvarā bijuši tikai SK «Ozolnieki» biedri un kuriem visu šo gadu laikā neviens nav sniedzis nekāda veida atbalstu, iespējams, līdz ar to arī būs zudusi iedvesma piedalīties vēl. Šajā ziņā piebilstams, ka pat valsts prezidents un augstākās instances pēc informācijas sniegšanas par šo skrējienu nav izrādījušas pilnīgi nekādu interesi. Vienīgais izņēmums bija pērn, kad par godu «Baltijas ceļa» divdesmitgadei tika sarīkots pasākums ar tādu pašu ideju - «Sirdspuksti Baltijai», arī tad turpinot klaji ignorēt jau par tradīciju kļuvušo lietuviešu organizēto skrējienu.

Šī gada skrējienā triju dienu laikā - no 20 līdz 22.augustam pats J.Bērziņš no 600 kilometru garā posma pieveicis 73,3 kolometrus. «Šogad gāja visai smagi, jo brīžiem lietus mijās ar lielu karstumu. Skriet traucēja arī tas, ka jau otrajā dienā uz kājām bija uzberzušās tulznas - turklāt lielākajai daļai skrējēju, un neviens nesaprata, kādēļ tā - iespējams, tieši šo laika apstākļu mijiedarbības dēļ, kad apavi brīžiem bija sausi, brīžiem slapji,» viņš komentē.

Vēl no mūsējiem skrējienā piedalījās trīs jelgavnieki: 15 gadus vecais Kristaps Saukums, kurš triju dienu laikā sakrāja 80,3 kilometru lielu «bagāžu», Jānis Marčinkus, kurš «saskrēja» vislielāko kilometrāžu - 161,7 kilometrus un Arnis Vērmels ar 52 kilometriem, kuram šis bija jau desmitais «Baltijas ceļa» skrējiens. Vēl kopā ar jelgavniekiem pirmo reizi skrēja arī divi rīdzinieki - Pēteris Cābulis un Raitis Rūrāns.

Skrējējus aicina 19.«Baltijas ceļš»

Par godu «Baltijas ceļam» noskrien gandrīz 900 km