«Rūdolfa mantojumā» var redzēt LLU pārstāvjus

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jāņa Streiča jaunajā spēlfilmā «Rūdolfa mantojums» aktieru lomās iejutušies arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētais profesors Guntis Rozītis, viņa audzēkne un LLU Zirgkopības mācību centra «Mušķi» zirgi.

«Lai parādītu latvieša cilvēka nacionālo identitāti, lepnumu, spītu, režisors ņēma talkā Blaumaņa noveli «Undupa četrjūgs» - par zemnieku, kas negrieza ceļu baronam un uzbūvēja sev karieti, ar kuru lepni pabraukt garām četrjūgā,» stāsta asociētais profesors. G.Rozītis teic, ka ar «Mušķu» zirgiem vien nav bijis iespējams atainot pajūgu skriešanos uz ceļa, jo kadra nofilmēšanai bijis nepieciešams gan divjūgs, gan četrjūgs, tāpēc filmā redzamais četrjūgs ir atvests no Viļņas zirgaudzētavas, vēsta augstskolas portālā publicētā informācija.

Reiz uz filmēšanu atvesti pat astoņi zirgi, taču tajā dienā lijis lietus un bijis grūti nofilmēt pat dažas epizodes. G.Rozītis stāsta, ka todien aktrisi Rēziju Kalniņu filmā dublējusi Lauku inženieru fakultātes studente un «Mušķu» jātniece Anita Lapina: «Aktieriem arī par lietainu un filmēšanai gandrīz nederīgu dienu ir jāmaksā, taču kadrs bija jānofilmē. Man līdzi palīgos bija atbraukušas trīs blondas meitenes ar gariem matiem kā aktrisei, tāpēc J.Streičs aizsūtīja viņas pie kostīmu mākslinieka, kurš par R.Kalniņai līdzīgāko atzina Anitu. Filmā redzama epizode, kur Anita sēž droškā no mugurpuses, ar sapītām bizēm.»

G.Rozītis stāsta, ka spilgtā atmiņā iespiedusies filmēšana Milzkalnē: «Filmēja skaistā vietā, miežu laukā, aiz kura dīķī spoguļojās bērzu birzs. Uz lauka šajā filmas epizodē strādāja divi kalpi un, iejūgti labības pļāvējā, - divi zirgi. Redzot šo ainavu monitorā, J.Streičs sajūsmināts izsaucies: «Kā Purvīša gleznā!»»
«Lai darbus miežu laukā nofilmētu, mācīju aktieriem - Artūram Skrastiņam un Rēzijai - kraut miežu vezumu tā, kā reiz to bija iemācījis man vectēvs,» min LLU portālam profesors.

Aktieru lomās iejutās vairāki «Mušķu» iemītnieki - visbiežāk ķēves Balāde, Livonija, Aura, Avene. G.Rozītis stāsta, ka vairāki starpgadījumi bijuši ar zirgiem, kas paņemti no tuvākajām saimniecībām. Filmējot bēru ceremoniju, viens no zirgiem pārlauzis ilksi un aizbēdzis mežā, ratus atstājot grāvī, bet nākošajā kadrā kāds cits kļuvis nevadāms un gājienu izjaucis. Grūtības radās, filmējot epizodes pilsētā, kur «Mušķu» divjūgam bija jātuvojas spilgtai prožektora lampai operatora nomērītajā attālumā, lai iegūtu labu tuvplānu. Pirmajā mēģinājumā ķēve Balāde rāvās uz priekšu un pacēlās pakaļkājās.

G.Rozītis piedalījies arī pirmā filmas kadra tapšanā - barons, iznākot no Durbes pils, uzsit pa muguru kučierim ar pamudinājumu braukt. Pastāv tradīcija pēc pirmā kadra nofilmēšanas sasist šķīvi, uz kura rakstīts filmas nosaukums, - šoreiz to sasita pret karietes riteni, un viena no lauskām ir arī profesora īpašumā.