«Jundas» vadītāja: skolotāja – tas ir sirdsdarbs

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Bērnu un jauniešu centra «Junda» direktore Ilze Jaunzeme izstaro mieru un nosvērtību. Ikdienā viņa ir ne tikai direktore, skolotāja, bet arī kā otrā mamma savas radošās darbnīcas meitenēm, jo ikvienā nodarbībā ar katru bērnu no sirds tiek izrunāts dienā notikušais. Ilze ir pārliecināta, ka ir izvēlējusies pareizo ceļu, jo tas ir viņas sirdsdarbs.

«Viens no kurioziem bija iesvētībās, kad aizsietām acīm gāju pa gaiteņiem. Nonākot galamērķī, ieraudzīju, ka mana Mikipele no džempera ir izgriezta. Vēl interesanta bija prakse augstskolas mācību un pētījumu saimniecībā Vecaucē un prakses atskaites nodošana. Konspektējām darbnīcu vadītāja teikto, pēc tam sapulcējāmies istabiņās, lai veidotu vienu kopēju atskaiti. Spējat iedomāties, kādas traktoru markas tika no jauna izdomātas? Vēl kādā lekcijā, kur kopā bija sanākuši piecu dažādu fakultāšu kursi, iepriekšējā vakarā noballējies students aizmiga pirmajā solā. Pasniedzējs to pamanīja tikai tad, kad students pēc maziem krācieniņiem tā kārtīgāk iekrācās. Mums visiem bija jautri – studentam gan nepaveicās,» par studiju laikā piedzīvoto stāsta «Jundas» direktore.

I.Janzeme atklāj, ka viņai dzīvē ir bijis dzīvē labs pedagoga paraugs – skolotājs ar lielo burtu «S». «Tā bija mana pirmā klases audzinātāja Ārija Puriņa, kas vēl joprojām strādā Jelgavas 4.vidusskolā. Skolotājas darbu parasti novērtē tikai tad, kad skola pabeigta, jo tad nāk tā apziņa, ko šis cilvēks tev ir devis dzīvē kopumā. Viņa man ir bijis liels atbalsts, esam pārrunājušas nozīmīgas lietas un viņa ir mudinājusi cīnīties un nepadoties, jo ticēja maniem spēkiem. Sevi ir grūti tā vērtēt, jo pedagoģiskā pieredze man nav liela, bet, vērtējot bērnus, kas apmeklē radošās darbnīcas, jūtu, ka viņiem patīk,» priecājas I.Jaunzeme.