Pēc karstā viruma ierodas daudzbērnu ģimenes, vientuļie pensionāri, citi trūcīgie iedzīvotāji.
Inese, kura ģimenē audzina deviņus bērnus, smaidot atrunājas, ka neesot profesionāla pavāre, bet šis pienākums viņai uzticēts 100 latu darba praktizēšanas programmā. Zupu vārīs līdz oktobrim, tad vieta, iespējams, būs jādod nākamajai simtlatu stipendiātei.
Runājot par ēdienkarti, I.Pluškevica min, ka zupu sortiments šajos mēnešos nav mainījies. Tiek vārītas jau tradicionālās – zirņu, dārzeņu, skābeņu, grūbu, biešu zupas. Vietējie zemnieki atvedot dārzeņus un kartupeļus, bet no gaļas pārstrādes uzņēmuma «Nākotne» saņemot zupai noderīgus kauliņus.
Vai ēdāji tveicīgajās dienās neprasa auksto zupu, okrošku? Līdz šim gatavotas tikai karstās viras, bet, iespējams, tagad, kad dārzos nobriedusi gurķu raža un tiek piegādāti dažādi zaļumi, varēs piedāvāt arī auksto zupu. Atsaucīgajiem zemniekiem par atvestajiem produktiem pavārīte saka atzinīgus vārdus, viņa pārliecinājusies, ka cilvēki tomēr ir saprotoši un izpalīdzīgi.
Jelgavas novadā pavisam darbojas piecas zupas virtuves – Līvbērzē, Elejā, Lielplatonē un divas Glūdā, kopā dienā izdalot 280 porcijas zupas. Neviena no tām vasarā savu darbu nav pārtraukusi. Lielplatones zupas virtuvē neatkarīgi no sezonas tiek izsniegtas 55, bet Elejas zupas virtuvē – 85 zupas porcijas dienā.
Elejas pagasta simts latu darba praktizēšanas programmas stipendiāte Dzidra Tūce, kas mazturīgajiem izsniedz virumu Elejas zupas virtuvē, novērojusi, ka pēc ēdiena šobrīd vairāk nāk ģimenes kopā ar bērniem. «Ja abi vecāki ir bez darba, ģimenēm ir grūta iztikšana. Ziemā bērniem vismaz reizi dienā silts ēdiens ir pieejams skolā. Tagad viņi nāk uz šejieni,» stāsta Dz.Tūce.