Centrālās vēlēšanu komitejas priekšsēdētājs, Ozolnieku novadā dzīvojošais Arnis Cimdars, viesojoties portāla un žurnāla «Jelgavnieki.lv» redakcijā, norāda, ka jaunā vēlēšanu kārtība, kas nosaka, ka šajās Saeimas vēlēšanās deputāta amata kandidāts drīkstēs būt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, sekmēs to, ka parlamentā iekļūs tikai tie politiķi, kuriem vēlētaji būs piešķīruši visvairāk «plusiņu».
Kā norāda A.Cimdars, šajā gadījumā būtisks ir jautājums par viltus un reālajām tā sauktajām vēlēšanu sarakstu lokomotīvēm – pirmajiem numuriem. «Lokomotīvju princips eksistē visās valstīs, piemēram, izcilā britu politiķe Margarita Tečere, izsakoties par kādu sarakstu atzinīgi, šajā gadījumā nospēlē lokomotīves lomu, jo viņa palīdz partijai iegūt papildus vēlētāju balsis,» skaidro CVK vadītājs.
Viņš gan norāda, ka Latvijā daudz ticis diskutēts par tā dēvētajām viltus lokomotīvēm. «Negatīva tendence, kas bija novērojama pie mums, bija tāda, ka viens un tas pats cilvēks kandidē vairākos vēlēšanu apgabalos, solās it kā visiem, bet galā tiek ievēlēts tikai no viena apgabala,» tā A.Cimdars.
Ja kandidāts ir populārs visā Latvijā, visbiežāk viņš tiek ievēlēts no lielajiem vēlēšanu apgabaliem, proti, Rīgas vai Vidzemes, tamdēļ automātiski no pārējiem parlamentā tiek nākamie visvairāk «plusiņus» savākušie kandidāti. «Rodas tā sauktais viltus lokomotīvju princips, kas tiek uzskatīts kā kaut kas izskaužams, tamdēļ likumdevējs šo normu noņēma,» zina stāstīt A.Cimdars.
Tām partijām un vēlēšanu apvienībām, kuras iesniedz pilnus sarakstus visos apgabalos, var pieteikt 115 personas. Iepriekš, kad spēkā bija šis tā sauktais viltus lokomotīvju princips, cilvēku skaits svārstījās no 40 līdz 70.
«Jaunā kārtība dod iespēju vai piespiež daudz vairāk cilvēkiem iekļūt vēlēšanu sarakstos,» tās pozitīvos aspektus skaidro A.Cimdars.
Juridiski partijas gan varot pieteikt savus deputātu kandidātus kaut vai tikai vienā vēlēšanu apgabalā, taču loģiski un matemātiski tas neesot pareizi. «Juridiski nav noteikts minimālais cilvēku skaits, taču, manuprāt, ja partija piesaka mazāk nekā 51 deputāta kandidātu, tas jau apriori nozīmē, ka tā neizvirza pretenzijas uz dominējošās partijas statusu parlamentā, lai gan tieši tas ir politisko partiju mērķis,» tā A.Cimdars.