Norobežojos no pārējo līdzīpašnieku darbībām

Es pilnībā norobežojos no pārējo uzņēmuma «Intranserviss» līdzīpašnieku – Pāvela Kozlova un Viktorijas Ļubļinskas veiktajām finanšu darbībām gan šajā uzņēmumā, bet jo īpaši saistībā ar pašvaldības SIA «Jelgavas autobusu parks» (JAP) līdzekļu savtīgu izmantošanu.

Man ir nepieņemami, ka SIA «Intranserviss» saņemot no pašvaldības JAP par sniegtajiem pakalpojumiem ievērojamas naudas summas, vēlāk tās novirza par labu uzņēmuma līdzīpašniecei V.Ļubļinskai, kura, kā zināms, ir arī JAP komercdirektore, kurai piešķirta prokūra – tiesības rīkoties ar JAP finanšu līdzekļiem, kā arī Inesai Kozlovai, kura savukārt pilda galvenā grāmatveža pienākumus gan SIA «Intransserviss», gan JAP. Apdalīti nav arī pārējie šo dāmu ģimenes locekļi, jo tāpat no SIA «Intransserviss» līdzekļiem bagātīgi tiek atalgoti gan V.Ļubļinskas vīrs un meita, gan I.Kozlovas vīrs un dēls. Paralēli tam notiek apšaubāma rakstura finanšu darījumi ar V.Ļubļinskai un P.Kozlovam piederošu uzņēmumu SIA «Autobusu tehniskais centrs».

Jau iepriekš man ar pārējiem SIA «Intranserviss» līdzīpašniekiem radās domstarpības par uzņēmuma tālāko darbību, jo es uzskatīju, ka šādi sadarbojoties ar JAP, mūsu uzņēmums nevis attīstījās, bet gan kļuva atkarīgs no JAP, un man tas šķita nepieņemami gan kā uzņēmējam, gan kā pilsonim.

Tā vietā, lai uzņēmumu padarītu atkarīgu no SIA «Jelgavas autobusu parks» maksājumiem, es jau iepriekš uzskatīju, ka SIA «Intranserviss» bija jāattīsta kā vietējais loģistikas centrs, jo vieta tam ir ļoti piemērota - tuvu ir gan dzelzceļa mezgls, gan galvaspilsēta. Nenoliedzami svarīgi ir arī tas, ka Latvija ir arī galējā Eiropas Savienības austrumu robeža. Auto, kas tiek sūtīti, piemēram, uz Vāciju no austrumiem, nereti ir nedaudz jāsaved pilnīgā kārtībā pirms nonākšanas galapunktā. SIA «Intranserviss» ir visas tehniskās iespējas, lai šādus pakalpojumus nodrošinātu. Diemžēl V.Ļubļinska un P.Kozlovs vēlējas iet vieglāko ceļu – parazitēt uz pašvaldības iedzīvotāju rēķina.

Precizēšu, ka piedalīties SIA «Intranserviss» dibināšanā un attīstībā 2001.gadā mani uzaicināja kādreizējās «Hansabanka» reģionālais vadītājs, pārliecinot, ka tas būs labs investīciju projekts. Toreiz plānojām gan iepriekš minētā loģistikas centra perspektīvas, gan arī plānojām jaunu automašīnu tirdzniecības un apkopes pieprasījuma pieaugumu. Pirms tam nedz ar P.Kozlovu, nedz V.Ļubļinsku man nekādu biznesa attiecību nebija. Atgādinu, ka SIA «Intranserviss» man pieder 50 procenti, savukārt V.Ļubļinskai un P.Kozlovam katram ir pa 25 procentiem.

Turklāt interesanta priekš tiesībsargājošajām institūcijām varētu būt informācija, ka jau no 2003.gada V.Ļubļinska sevi minēja kā uzņēmuma līdzīpašnieci, lai gan reģistrācijas dokumentos parādījās tikai P.Kozlova un vēlāk arī mans vārds. Iespējams jau tajā laikā slēdzot līgumu ar JAP, V.Ļubļinska pārkāpa likumu un tas bija par iemeslu kāpēc viņa vēlējās slēpt patieso informāciju, jo ir vismaz viens dokumentāls pierādījums tam, ka 2003.gadā V.Ļubļinska norāda sevi kā SIA «Intransserviss» direktori.

Kā 50 procentu īpašnieks esmu ticis maldināts arī par finansiālo situāciju uzņēmumā un tajā veiktajām darbībām, proti, no kurienes uzņēmums saņem līdzekļus un kādiem mērķiem, kādos apjomos tie tiek tērēti. Man kā uzņēmuma lielākajam akcionāram netiek sniegtas tiešas atbildes uz maniem jautājumiem, turklāt manai sievai, kura ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt SIA «Intransserviss» atsevišķi, tiek atteikta iespēja saņemt dokumentus un ierīkot savu darba kabinetu. Par šo faktu ir sastādīts sertificēta tiesu izpildītāja akts.

Kad uzzināju, ka V.Ļubļinska un I.Kozlova saņem paralēlu atalgojumu gan JAP, gan SIA «Intranserviss», kā Jelgavas Domes deputāts vērsos ar jautājumiem pie Jelgavas Domes priekšsēdētāja un vienlaicīgi pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja JAP - Andra Rāviņa. Diemžēl Jelgavas mērs izvairījās no konkrētas atbildes uz maniem jautājumiem.

Izlasot medijos par to, ka Jelgavas Domes vadība nolēmusi neiejaukties šajā lietā, biju nepatīkami pārsteigts. Tāpēc biju spiests vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lai tā izvērtētu gan V.Ļubļinskas, gan I.Kozlovas darbības. Ceru, ka Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs ne tikai ar SIA «Intranserviss» un JAP saistīto V.Ļubļinskas un I.Kozlovas, bet arī Jelgavas Domes vadības atbildību šajā lietā.

Lai gan likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» nosaka, ka visos sabiedrības darbības jautājumos lēmumus pieņem sabiedrības valde un Jelgavas pašvaldībai kā kapitāla daļu turētājai nav tiesību iejaukties sabiedrības saimnieciskajā darbībā, noteikti ir kāds veids, kā pašvaldība tajā var iejaukties. Prasīt paskaidrojumus no JAP vadītāja – tas būtu mazākais, ko domes vadība ar priekšsēdētaju Andri Rāviņu priekšgalā var darīt. Es domāju, ka atklātie fakti ir pietiekoši, lai pieprasītu JAP vadības tūlītēju atkāpšanos.

Runa taču ir par pašvaldības, tātad sabiedrības līdzekļiem, kurus Jelgavas Domei būtu ļoti akurāti un precīzi jāuzskaita. Tamdēļ situācija, kad Jelgavas Domes un JAP vadība nolemj šo lietu ignorēt nav normāla. Jāņem vērā arī iedzīvotāju bažas par līdzekļu izšķērdēšanu, kā arī satraukums par to, ka brauciena maksa Jelgavā ir neadekvāti augsta, jo salīdzinoši, piemēram, Rēzeknē un Liepājā autobusa biļete maksā tikai 35 santīmus, bet Daugavpilī - 30 santīmu.

Jelgavas Domes vadības vienaldzīgā attieksme pret notiekošo gan liek domāt, ka tā rūpējas nevis par iedzīvotāju, bet gan Jelgavas autobusa parka vadības un viņu ģimenes locekļu labklājību un interesēm.

Norobežojos no pārējo līdzīpašnieku darbībām (29)